Tā kā Amerikas Savienotās Valstis atteicās no Parīzes klimata pakta, Ķīnas tīras enerģijas ambīcijas tika atspoguļotas pasaules lielākās peldošās saules enerģijas saimniecības uzsākšanā.
40 megavatu spēkstacijai ir 160 000 paneļu, kas atrodas uz ezera, kas parādījās pēc ogļu raktuves sabrukuma Anhui centrālajā provincē.
Tas ir daļa no Pekinas centieniem atslaucīt sevi no fosilā kurināmā atkarības, kas ir padarījusi to par pasaules labāko oglekļa emisiju avotu, un divas trešdaļas no tā elektroenerģijas joprojām tiek ražota no akmeņoglēm.
Saules aparatūra tiešsaistē atradās laikā, kad prezidents Donalds Trumps daudz kritizēja 2. jūnija lēmumu izstāties no starptautiskā vienošanās, kura mērķis bija glābt planētu no klimata pārmaiņu katastrofas.
Viņa kustība novirzīja uzmanību uz Ķīnu un vai tā uzņemsies vadību mantijā cīņā pret globālo sasilšanu.
Dienas pēc viņa paziņojuma - un sakritības - Pekinā notika starptautiska konference par tīru enerģiju.
Tā bija iespēja Ķīnai, kura jau ražo divas trešdaļas pasaules saules paneļu, lai lepoties ar apņemšanos paātrināt investīcijas un reformas, lai vairāk izmantotu atjaunojamos enerģijas avotus.
"ASV izstāšanās no Parīzes līguma piedāvā Ķīnai neierobežotu iespēju uzņemties vadību klimata pārmaiņās," aģentūrai AFP teica enerģētikas eksperts Franks Yu no Wood Mackenzie konsultāciju biroja.
- Ķīnā dominē -
Pekinas forumā uzmanība tika pievērsta Ķīnas varas iestāžu un uzņēmumu centieniem attīstīt atjaunojamo enerģiju.
"Pekina var justies kā tā dominē spēlē", jo īpaši tādēļ, ka "Ķīna jau strauji virzās uz priekšu - ar vai bez ASV - investīciju ziņā" un jauninājumiem, sacīja AFP direktors Alex Perera.
Kopš 2012. gada tas ir pasaulē lielākais ieguldījums tīrā enerģijā, pagājušajā gadā tērējot 88 miljardus vēja un saules enerģijas, liecina Bloomberg News.
Ķīnas saules jauda vairāk nekā divkāršojās 2016. gadā. Oficiālais mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam 20% no ķīniešu enerģijas patēriņa nāktu no zemas emisijas enerģijas, ieskaitot kodolenerģiju, salīdzinājumā ar 11 procentiem.
"Mums šie nopietni jāuzņemas," sacīja Helen Clarkson, klimata grupas prezidents.
Pekina cer uz cīņu pret endēmisku gaisa piesārņojumu, taču to motivē arī finanšu intereses, jo valsts "jau izmanto ekonomiskās priekšrocības" no tīras enerģijas, norāda Clarkson.
- "Uzmodināt cilvēkus" -
Ar ASV administrāciju, kas nav Parīzes pakts, Ķīna ir paziņojusi, ka tā ir gatava sadarboties ar ASV pašvaldībām, lai sekmētu klimata pārmaiņu darba kārtību.
Kalifornijas gubernators Jerry Brown izmantoja Pekinas konferenci, lai panāktu partnerību ar Ķīnu saistībā ar klimata pārmaiņām, un Ķīnas prezidents Xi Jinping kļuva par sarkano paklāju.
Brauns, kurš ir kritizējis Trumpas 2. jūnija lēmumu, parakstīja saprašanās memorandu ar Xi, kā arī vienošanos ar Sichuan provinci.
"Es mēģinu pamodināt cilvēkus, lai risinātu klimata pārmaiņas," AFP ziņoja Brauns Pekinā.
"Ķīna šajā valstī ir sabiedrotais, un tai ir milzīgi resursi, un es vēlos strādāt ar šiem resursiem tā, lai paātrinātu mūsu rīcību klimata jomā," viņš teica.
Xie Zhenhua, Ķīnas top klimata sarunu vadītājs, skaidro tīra enerģijas forumā: "Mēs ne tikai turpināsim stiprināt sadarbību ar Kaliforniju, bet arī nostiprināsim konkrētu sadarbību ar citām ASV valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un zinātniskās pētniecības iestādēm jomās, tostarp Tīru enerģiju. "
ASV enerģētikas sekretārs Rick Perry bija arī forumā, bet nespēja iegūt tādu pašu uzņemšanu kā Brown, apmierinot Ķīnas septīto vietu ierēdņa vietā Xi vietā.
Perijs uzstāja, ka Vašingtona nebija atkāpusies no tīrās enerģijas saistībām.
"Ir labi, ja Ķīna ļautu iesaistīties un risināt šo jautājumu un mēģināt kļūt par pasaules līderi emisiju samazināšanai," viņš teica, piebilstot: "Fakts ir tāds, ka ASV joprojām ir pirmais.
